Jau kādu laiku vēlējos pabeigt savus aprakstus par Džeinas Ostinas romāniem un beidzot esmu nonākusi līdz pēdējam Džeinas Ostinas romānam – “Prāts un jūtas”. Šo romānu es noteikti ierindotu 2. vietā starp visiem izlasītiem Džeinas Ostinas romāniem. “Prāts un jūtas” bija Džeinas Ostinas pirmais nopublicētais romāns un ieguva publikas atzinību. Tajā visu laiku mutuļo dzīvība, pārdzīvojumi, mīlestība un alkas pēc mīlestības kā jau īstā romānā – plašs emociju spektrs.
Pēc Džeinas Ostinas pēdējā izlasītā romāna – Emma, bija doma mest mieru šīs autores romāniem, bet galu galā tomēr nolēmu, ka iespējams nākamais romāns būs saistošāks par iepriekšējo. Iesoļojot bibliotēkā, kā nākamo izvēlējos – Mansfīldas parks, jo visi pārējie vai nu bija izlasīti vai arī jau kāds cits tos lasīja.
Turpinot iepazīties ar Džeinas Ostinas romāniem, kā nākamo izvēlējos romānu “Emma”. Galvenā varone ir Emma Vudhausa, kas agrā bērnībā ir zaudējusi māti un uzaugusi neirotiska tēva paspārnē. Emmas vienīgā sirdsdraudzene līdz šim ir bijusi viņas guvernante Miss Teilore un vienīgais kritizētājs un padomdevējs– misters Naitlijs, kas ir labs tēva draugs un tuvākais kaimiņš. Pēc veiksmīgas Miss Teilores izprecināšanas, Emma meklē sev jaunu sarunu biedreni, ko veiksmīgi arī atrod Harietas Smitas personā. Iepazīstoties nedaudz tuvāk ar Harietu, Emma nolemj atrast Herietei veiksmīgu dzīves partneri un šeit sākas misēkļu, pārpratumu un neveiklu situāciju sērija.
Pavisam nejauši sanāca, ka manās rokās nonāca Mišelas Moran (Michelle Moran) viens no jaunākajiem vēsturiskajiem romāniem – Madame Tussaud: A Novel of the French Revolution. Madame Tussaud vārds ne tikai man, bet arī daudziem no jums nav svešs un tā kā man nesen bija iespēja apmeklēt vienu no Madame Tussaud vaska muzejiem, tad šī grāmata, starp daudzām citām grāmatām, kas bija izliktas pie “Jaunumi” sadaļas, piesaistīja manu uzmanību.Pavisam nejauši sanāca, ka manās rokās nonāca Mišelas Moron (Michelle Moran) viens no jaunākajiem vēsturiskajiem romāniem – Madame Tussaud: A Novel of the French Revolution. Madame Tussaud vārds ne tikai man, bet arī daudziem no jums nav svešs un tā kā man nesen bija iespēja apmeklēt vienu no Madame Tussaud vaska muzejiem, tad šī grāmata, starp daudzām citām grāmatām, kas bija izliktas pie “Jaunumi” sadaļas, piesaistīja manu uzmanību.
Pašreiz manā grāmatu redzes lokā ir Džeinas Ostinas (Jane Austen) romāni un pirmā no grāmatām ar ko iesāku bija “Lepnums un aizspriedumi” (“Pride & Prejudice”).
Grāmatas notikumi risinās 18. gs. Anglijā ap Benetu ģimeni, kur aug piecas meitas, kuru raksturi un uzskati ir visnotaļ atšķirīgi. Viņu mātes galvenais dzīves mērķis ir veiksmīgi izprecināt meitas un šāda izdevība rodas brīdī, kad kaimiņu muižu ir iegādājies visnotaļ turīgs vecpuisis – misters Binglijs. Tomēr misters Binglijs nav vienīgais iekārojamais vecpuisis par kura ierašanos tiek runāts. Mistera Binglija labākais draugs un padomdevējs misters Dārsijs ienākumu un pārticības ziņā ir pārāks, tomēr jau pēc pirmās tikšanās reizes misters Dārsijs vietējās sabiedrības acīs tiek novērtēts kā pārāk lepns un iedomīgs vīrietis un tāpēc visas cerības tiek liktas uz Benetu ģimenes vecākās meitas Džeinas un mistera Binglija veiksmīgu savienību. Džeina pēc savas būtības ir klusa un kautrīga un viņas uzticības persona un padomdevēja ir viņas jaunākā māsa Elizabete, kas ir apvelīta ar asu prātu un drosmi izteikt un agrumentēt savu viedokli. Mistera Dārsija un Elizabetes redzējums par viņiem tuvu cilvēku sasvstarpēju pieķeršanos ir atšķirīgs un neskatoties uz to, ka starp Džeinu un misteru Bingliju jau ir izveidojusies jūtu ķīmija, viņi tiek šķirti pēc mistera Dārsija ieteikuma, ko Elizabete savukārt nevēlas pieņemt un ir gatava uzsākt “cīņu” par māsas laimi. Gan Elizabete, gan misters Dārsijs nav augstās domās viens par otru, tomēr domas un jūtas mainās laika gaitā un dažādu apstākļu ietekmē.
Internetā uzgāju interesantu reklāmu, kas pasniegta kā ilustrēta bērnu grāmatiņa, lai gan nemaz nav domāta bērniem. :D Tad nu novērtējiet paši.
..”Vadītājs viņš nebija, bet arī ne akli sekotājs, viņš gribēja paturēt brīvību, meklēt pats savu ceļu, un šajā pašam sava ceļa meklēšanā, viņam šķita, sākas augstākā cilvēcība.” (citāts no Annas Brigaderes romāna “Kvēlošā lokā”, 40 lpp.)