Mazie, garšīgie gumijas lācīši, kāpēc viņi vienmēr tik ātri apēdas? Atbilde ir diezgan vienkārša – tāpēc, ka viņi vienā iepakojumā nemaz nav tik daudz un īpaši tajos gadījumos, kad vēl ir ar kādu jādalās un arī tāpēc, ka viņi ir tik maziņi, bet tagad vairs par to nav jāuztraucas. Amerikāņi jau nebūtu amerikāņi, ja arī šī garšīgā lieta paliktu tikai maziņa.
Suši dienas Rimi, suši dienas Super Netto, suši dienas it visur! No suši vairs nevar izvairīties neviens, bet kā būs ar irbulīšiem? Ja arī tev irbulīši sagādā galvassāpes un tu ar kaunpilnu sejas izteiksmi ķeries pie dakšiņas, nebēdā, ir risinājums – irbulīšu turētājs. Un bonusā tu šo uzparikti vari transformēt par salātu maisītāju, grilla standziņām utt., iespējas ir neierobežotas ;)
Nevienam nav noslēpums, ka papīra industrija ir viena no galvenajām vaininiecēm masīvajā mežu izciršanā un dabas piesārņošanā. Īpaši birojos, bieži vien, printēts tiek viss iespējamais, jo mēs taču nemaksājam par to no savas kabatas. Lai gan daudzos uzņēmumos tiek korporatīvā līmenī popularizēta politika: “Printē tikai tad, ja savādāk nevar”, manuprāt jāpaiet vēl daudziem gadiem pirms mēs pavisam spēsim atteikties no papīra vieglprātīgas izmantošanas.
Dizaineris Mohsen Saleh piedāvā interesantu risinājumu papīra ekonomijai – tintes izdzēsēju.
Visi, kas dievina gumijas končas (o jā, es to skaitā) var sākt aiz sajūsmas spiegt. Kādam dullam ražotājam ir ienācis…
Interesants video par tēmu – kā (ne) ietaupīt uz aizkaru rēķina
Teikšu, ka es esmu no tiem cilvēkiem, kam patīk kārtīga un tīra darba vieta, lai būtu prieks acīm un nekas lieks nemaisītos pa rokām/kājām.
Viens bariņš ar japāņu dizaineriem (konkrēti neuzskaitīšu) piedāvā interesantu versiju, kā tikt galā ar mūžam kaitinošajiem kabeļu salātiem.
Ir cilvēki, kas paņem kaut ko tik vienkāršu un pierastu kā vāze, padomā, padarbojas ar āmuru un kaltu un galā viņiem sanāk kaut kas vienkārši superīgs.