Lieldienas ir gandrīz klāt!

Vēl tik nedaudz ir jāpaciešas un varēsim svinēt pavasara saulgriežus jeb Lieldienas, pirms tam, protams, Pūpolsvētdienā neaizmirstam nopērt ar pūpoliem savus mīļos (arī dzīvnieciņus) skandinot „veselība iekšā, slimība ārā”, lai visu turpmāko gadu pieturētos veselība un neslimotu.

Lieldienas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, kristīgajā pasaulē šos svētkus svin pieminot Jēzus Kristus augšāmcelšanos.

Senajiem latviešiem Lieldienu galda ēdieni galvenokārt bija apaļas formas, jo tie simbolizēja sauli – vārītas olas, zirņi (tā runājot, ka Lieldienās ēdot zirņus var iegūt bagātību un turību), plāceņi un rauši. Mūsdienās neatņemama galda ēdienu sastāvdaļa ir vārītas olas, esam piemirsuši par vārītiem zirņiem un mājas ceptiem raušiem, tomēr esam tos aizstājuši ar citām lietām, piemēram, pashu.

Viena no jaukākajām nodarbēm Lieldienās ir krāsot olas, tās mēs krāsojam gan pēc sentēvu metodēm, gan izmantojot mūsdienās veikalos pieejamās krāsas. Krāsojot pēc sentēvu metodēm, galvenokārt, izmantojam sīpolu mizas, tomēr var arī izmantot bērzu lapas (šogad laikam varam uz tām nemaz necerēt). Bērzu lapas olas nokrāso dzeltenzaļas, alkšņu miza – sarkanbrūnas. Lai olas būtu interesantākas un rakstainākas, pirms likšanās vārīties, iepriekš olu saslapinot var pielipināt sīpolu mizas vairākās kārtās, kādu koka lapu, kādu melleņu stiebru, putraimus, ko uzber uz lupatiņas, kurā olu iesien. Pirms vārīšanās sīpolu mizās vai bērzu lapās, olas var nosiet ar diegiem vai dzijas pavedieniem. Jau nokrāsotas olas var izdekorēt ar ornamentiem, kas uzskrāpēti ar adatu vai kādu citu asu priekšmetu. Lai olas spīdētu, tad tās pēc vārīšanas ir jānoziež ar sviestu, margarīnu vai speķi.

Dažas Lieldienu rotaļas un spēles:

Olu stafete – spēlēt gribētāji, sadalās divās komandās, kur katras komandas dalībnieki sastājas divās rindās viens aiz otra. Katras komandas pirmajam dalībniekam iedod pa vienai karotei ar olu tajā. Nosaka, stafetes sākuma un beigu līniju, tās atzīmējot ar krēslu, virvi vai ko citu. Kad ir dots signāls un stafete ir sākusies, tad pirmais komandas dalībnieks ar karoti un olu skrien līdz noteiktajai beigu līnijai un atpakaļ, nododot karoti ar olu nākamajam dalībniekam. Ja gadījumā ola izkrīt no karotes, tad stafetes dalībniekam var pieprasīt ķīlu, ko vēlāk vajag izpirkt.

Olu ripināšana – platu dēli noliek slīpi, ja ārā ir silts laiks var sameklēt kādu uzkalniņu no kura ripināt olas. Pirmais dalībnieks noripina savu olu. Katrs nākamais cenšas aizripināt savu olu tā, lai tā izkustinātu pirmo noripojošo olu. Ja tas izdodas, tad spēles dalībnieks, kas noripināja olu iegūst visas spēles laukumā esošās olas, ja spēles dalībniekam tas neizdodas, tad viņa ola paliek tur, kur tā noripojusi.

Mīklu maratons – spēlēt gribētāji sadalās divās komandās. Spēles vadītājiem jau laicīgi ir jāsagatavo mīklas, ko uzdot dalībniekiem. Spēlē uzvar tā komanda, kura būs atminējusi visvairāk mīklu. Daži Lieldienu mīklu piemēri – Četras kājas kumeļam, augšpēdus danco. (Šūpoles); Mazs, mazs vīriņš, zīda svārciņi mugurā. (Pūpols); Pats sarkans, acis baltas. (Pūpols); Atlauž muciņu, uziet sudrabu; atlauž sudrabu, atrod zeltu. (Ola); Uzliek uz galda – paliek balts, nokrīt zemē – paliek dzeltens. (Ola); Maza, maza baznīciņa, ne durvju, ne logu. (Ola); Maza, maza muciņa, divējāds alutiņš. (Ola)

Lieldienu ticējumi:

• Kurš pirmais pirmās Lieldienas rītu iziet laukā, tam tai gadā laba laime.
• Lieldienās vajag kārtīgi izšūpoties, tad vasarā dunduri, odi un čūskas nekož.
• Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
• Ja Pirmajās Lieldienās līst, tad govis dos daudz piena un katru svētdienu līdz Vasarassvētkiem būs lietains laiks.
• Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam, sagaidāma lietaina vasara.
• Lieldienu pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.
• Ja grib, lai būtu sārti vaigi, tad vajag Lieldienu rītā pirms saules apēst vismaz 13 dzērvenes (ja ēd vairāk, tad vaigi ir sārtāki).
• Lieldienu naktī redzētie sapņi piepildās.
• Kurš Lieldienas rītā visagrāk uzceļas, tas visu vasaru nekad neizguļas.
• Lieldienas rītā jāiet gavilēt, uz kuru pusi atskan atbalss, no turienes gaidāmi precinieki.
• Ja grib naudu atrast, tad lieldienu rītā jālasa skaidas.
• Lieldienās jāēd tikai olas, jo, kas daudz gaļas ēdīs, to visu gadu mocīs kukaiņi.
• Apēdot nepāra olu skaitu, cilvēku var piemeklēt kāda nelaime.
• Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin.
• Kad Lieldienās olas zog, tad zaglis paliek tikpat pliks kā ola.
• Lieldienās ar olām jāiet sisties, kam stiprāka ola, tas ilgāk dzīvos. Pirmajās Lieldienās sitas ar olas tievo galu, Otrajās Lieldienās – ar olas resno galu.