Tā, biļetes ir kabatā un varam doties uz savu reisu: Rīga – Dublina. Pirms muitas pārbaudes vēlreiz rokas bagāžu uzliekam uz svariem un iestumjam metāla režģī, lai pārliecinātos, ka soma nepārsniedz 10 kg un ir tik liela, lai ielaistu lidmašīnā un par to nebūtu jāpiemaksā. Nonākot Dublinā, turpat pārsēžamies citā transporta līdzeklī un turpinam vēl aptuveni 3 stundu braucienu līdz galamērķim – Galvejas pilsētai (Galway city).
Galvejas pilsēta ir 4. lielākā pilsēta Īrijā ar aptuveni 80 000 iedzīvotāju. Galvejas vēsture stiepjas vairāk kā 800 gadu tālā pagātnē un par tās nosaukuma izcelsmi ir ne mazums dažādu versiju. Viena no versijām ir tāda, ka pilsēta savu nosaukumu ir guvusi no īru vārda “Gallaibh”, kas tulkojumā no īru valodas nozīmē – svešinieks, tātad – svešinieku pilsēta. Otra versija ir tāda, ka pilsēta savu nosaukumu ir guvusi no kāda vietējā barveža noslīkušās meitas vārda – Gailleamh, kas noslīka upē ap kuru pilsēta ir uzcelta, bet neviena no augstāk minētām versijām nav īsti patiesa, jo vietējā tūristu ceļvedī ir minēts, ka pilsēta savu nosaukumu ir aizguvusi no upes nosaukumu – Gaillimh, kas tulkojumā no īru valodas nozīmē – akmeņainā upe.
Pilsētā ir saglabājušās dažas viduslaikos celtās celtnes, bet lielākoties acu skatam paveras divstāvu mājiņas, kas sakārtotas rindās. Daudzviet ārpus pilsētas centra ir redzamas akmeņu krāvuma sienas, kas noaugušas ar efejām, sūnām un krūmiem.
Kā jau minēju iepriekš pilsēta savu nosaukumu ieguva no upes nosaukuma, kuras krastos tā ir uzcelta. Tomēr laikam mainoties upes nosaukums tika nomainīts un mūsdienās upe ir zināma kā – Korib upe (Corrib river). Korib upe ir viena no īsākajām upēm Eiropā un tās garums ir tikai 6 km. Korib upe ir ne tikai iecienīta kajakeru vidū, bet arī tiek izmantota elektroenerģijas iegūšanai. Pilsētā vēl ir saglabājušās arī vecās slūžas.
Galvejā ir arī biežas laikapstākļu maiņas, vienu brīdi var spīdēt saule, bet jau pēc kāda laika var sākt līt lietus un pūst vējš, tāpēc vienmēr ir jābūt nodrošinātiem ar lietus mētelīšiem vai lietussargiem. Jāsaka gan, ka lietussargus te bieži var redzēt ielas malās mētājamies brāzmainā vēja dēļ. Ņemot vērā arī siltos laika apstākļus ziemas laikā, tad zāle te vienmēr ir zaļa un pilsētu nepamet arī lielie gājputni.
