Kūciņas, bulciņas, kāds saldējuma kokteilis vai saldais krēms – izsklausās grašīgi? Šoreiz stāsts nav par īstiem ēdieniem, bet gan par gredzeniem. Japānā dzīvojoša kanādiete – Sofija nu jau vairākus gadus savā interneta veikalā piedāvā interesantus, “garšīgus” gredzenus, ko varētu pasniegt kā interesantu un unikālu dāvanu kādam. Piedāvājumā ir ne tikai kūciņgredzeni vai saldējuma kokteiļu gredzeni, bet arī miso zupas vai suši gredzeni un katrs šāds gredzens ir unikāls un tiek pārdots vienā eksemplārā (vismaz piedāvājumā ir tikai viens gredzens).

Šodien šis jautājums ierindojas pie viena no aktuālākajiem jautājumiem, jo, neskatoties uz pēdīgiem ne tik pozitīviem notikumiem Latvijā, arvien tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads, tāpēc ir laikus jāieplāno, kā iepriecināt savus tuvos un mīļos ar kādu orģinālu ideju. Kā vienu no orģinālākajām idejām, cocoblog piedāvā ”Dzintara Māsu” piedāvāto svētku sveicienu – mākslinieciskas, ērtas, rokām darinātas un tiešām skaistas rotas visām daiļā dzimuma pārstāvēm, kā arī skaistus žabo, mēteļu un kaklasaišu piespraudes stiprā dzimuma pārstāvjiem, tāpat vairākas interesantas lietas pusaudžiem, bērniem.

Mazie, garšīgie gumijas lācīši, kāpēc viņi vienmēr tik ātri apēdas? Atbilde ir diezgan vienkārša – tāpēc, ka viņi vienā iepakojumā nemaz nav tik daudz un īpaši tajos gadījumos, kad vēl ir ar kādu jādalās un arī tāpēc, ka viņi ir tik maziņi, bet tagad vairs par to nav jāuztraucas. Amerikāņi jau nebūtu amerikāņi, ja arī šī garšīgā lieta paliktu tikai maziņa.

Kaut kur bija noklīdusi viena zeķe un otra vientuļi gulēja skapī vēl cerot, ka tomēr tā otrā atradīsies. Laiks gāja un no zeķes nebija ne ziņas, ne miņas, tad tika lemts vientuļo zeķi likt lietā. Tā kā zeķe nebija tik novalkāta un pēc izskatā bija vēl tāda tīri jauna, tad veicot plastiskās operācijas ar šķērēm, šujmašīnu, krāsām un otām, tā tika pie jauna veidola un kļuva par mobilā telefona maciņu.

Pavasaris ir jau klāt, bet zemē stādītās puķes lēnām sāk izdaiļot dārzus, tāpēc gribējās kaut ko košu un tulīt. Internetā atradu pamācību kā vienkārši tikt pie košām hiacintēm pāris stundu laikā un šīs hiacintes tevi priecēs visu cauru gadu.
Lai uztaisītu vienu hiacinti man bija vajadzīgs – krāsainais papīrs (zaļš – kātiņam un citas košās krāsas – ziediņiem), kokteiļa salmiņš, šķēres, lineāls, zīmulis un līme (izmantoju līmpistoli).

Šoreiz kaut kas krāsains

Bija vienu brīdi skolā tāda spēle – sakošļāt papīrīti, izveidojot mazu bumbiņu, ievietot to trubiņā un tad, gluži kā aborigēnu medniekam, mēģināt trāpīt savam upurim. Diezgan pretīgi, bet kādas gan muļķības nav darītas skolas gados.