Kāds tūlīt pazaudēs darbu

Kāds tūlīt pazaudēs darbu

Lai arī garlaikotajiem vīriem būtu savs...
Reņģu ēdāji

Reņģu ēdāji

Veicot ikgadējo lielo tīrīšanu un pārcilājot grāmatu plauktā noputējušās grāmats, uzmanību piesaistīja 1999. gadā izdotā Uģa Tamsona “Reņģu ēdāji”. Grāmata ir par dažādiem cilvēkiem – tādiem, kuriem dzīvē svarīgas ir mantiskās vērtības, nepieejams skaistums un nauda vienmēr ir par maz un kas cenšas visos iespējamos veidos to nopelnīt pēc iespējas vairāk, nedomājot par citiem. Grāmata ir arī par tādiem cilvēkiem, kuriem dzīvē nauda nav galvenais, bet tā ir kā līdzeklis, lai dzīvotu dzīvi spējot priecāties par to kas ir. Un par tādiem cilvēkiem, kam 2 lati ir liela nauda un dzīve paiet “jautrā prātā”, uzkožot renģes un atrastās kartupeļu mizas. Grāmatā nav nosodījuma, bet tājā nopietni ar sava veida humoru, cilvēka muļķību, tiek paradīta “mazo cilvēku” dzīve, tādu cilvēku dzīve, par kuriem avīzēs neraksta un televīzijā nerāda. Izlasot šo grāmatu, tikai vēlreiz pie sevis nodomāju, ka esot skopam un dzenoties tikai pēc naudas vien, tu nespēj būt laimīgs, tu nespēj dzīvot dzīvi un priecāties par lietām, kas tev ir...
Auduma salvetes

Auduma salvetes

Pavasaris ir laiks, kad ciemos sākam biežāk ielūgt mēs paši un biežāk ielūdz arī mūs, panašķēties ar kādiem mājās gatavotiem vai veikalā pirktiem saldumiem un kafijas vai tējas tasi. Bieži uz galdiem tiek liktas papīra salvetes, ko pēc tam ar vieglu sirdi izmetam papīra grozā, tomēr papīra salvešu vietā mēs varētu izmantot auduma salvetes un tās jauki salocīt, lai izdekorētu galdu. Auduma salvetes izmanto gan pie pusdienu, vakariņu galda, gan pie kafijas vai tējas galda, gan arī bērnu viesībās. Auduma salvetes ir arī vienkārši, ja ir šujmašīna, pašam mājas apstākļos uzšūt. Lai uzšūtu 2 lielas pusdienu galdam paredzētas auduma salvetes tev būs nepieciešams: 2 auduma gabali 64×64 cm lielumā (pēc etiķetes, auduma gabaliem jābūt vienkrāsainiem); atbilstošas krāsas diegi; gludeklis, šujmašīna, drēbnieka krīts vai zīmulis un lineāls. Vispirms uz katra auduma gabala no katras malas atzīmējam 1 cm, ko vajadzēs divas reizes nolocīt un ar gludekli iegludināt. Tad atliek tik, katru auduma gabala stūri nolocīt un iegludināt, kā tas redzams bildē. Katru auduma stūri vēlreiz noloka un iegludina (skatīt bildi). Kad visi ielocīšanas un iegludināšanas darbi ir izdarīti un auduma salvetei ir izveidoti glīti stūrīši, tad tikai atliek nošūt ar šujmašīnu. Tas arī viss, auduma salvete ir gatava lietošanai....
Twister reklāma :)

Twister reklāma :)

...
Suņi saplosa policijas mašīnu

Suņi saplosa policijas mašīnu

...
Pāvests un Grinčs

Pāvests un Grinčs

Pāvests Benedikts XVI ellīgi līdzinās...
Tortiljas ar vistas gaļu, sieru un dārzeņiem

Tortiljas ar vistas gaļu, sieru un dārzeņiem...

Tortiljas ar vistas gaļu, sieru un dārzeņiem mūsu mājās ir iecienītas. Pirms, tam visu laiku pirku jau gatavas tortiljas, bet šoreiz nolēmu tās izcept pati. Lai izceptu 12 tortiljas ir vajadzīgas: 500 g miltu; 1/8 tējk. cepamā pulvera; 100 g sviesta, margarīna vai eļļas; 1 ½ tējk. sāls un aptuveni 150ml ūdens. Vispirms bļodā ar rokām samaisa miltus, cepamo pulveri un taukvielas. Tad ūdenī izšķīdina sāli un pielej miltiem. Izmīca mīklu kārtīgi, līdz tā vairs nelīp pie pirkstiem. Kad tas ir izdarīts, tad no mīklas izveido bumbiņu, kuru atstāj uz 20 min. maliņā. Pēc aptuveni 20 min. mīklas bumbiņu sadala 12 vienādos gabaliņos, no kuriem izveido mazākas bumbiņas un izrullē pēc iespējas plānākas. Neaizmirstam, ka uz galda, kur plānojam izrullēt tortiljas, un mīklas ruļļa vajadzētu uzbērt miltus, lai nepielīp klāt. Tortiljas cep uz vidējas liesmas aptuveni katru pusi 15-20 sekundes. Ja tortilla tiek cepta ilgāk, tad viņa atdziestot ir trausla un tajā nevarēs ietīt pildījumu. Pildījumam tev vajadzēs: 4 vistas filejas; 1 lielu papriku; 5-6 vidējus tomātus; 12 salātu lapas; 200 g sarīvēta siera; majonēzi vai kādu veikalā nopirktu mērcīti; sāls, garšvielas un nedaudz eļļas cepšanai. Vistas fileju sagriez gabaliņos, apcep ar garšvielām un sāli eļļā. Ievieto atsevišķā bļodiņā un servē uz galda. Papriku, tomātus arī sagriež gabaliņos, ko arī novieto uz galda blakus gaļai, sarīvētam sieram un tortiljām, tādejādi ļaujot katram ēdājam variēt, ko likt uz tortiljas un ko nē. Mēs liekam no sākuma salātu lapu, tad gaļu, tad papriku, tomātus, sieru, uzlejam nedaudz majonēzi vai mērcīti un to visu ietinam. Labu...
Lieldienu nedēļas koncerti Ventspilī

Lieldienu nedēļas koncerti Ventspilī

Klusās nedēļas Dramatiskie dialogi “Jūras vārtos” Sākoties Klusajai nedēļai Pūpolsvētdienā, 28. martā plkst. 17:00 Kurzemes filharmonija piedāvā divus agrīnās oratorijas žanra spilgtākos piemērus – 17. gs. romieša Džakomo Karisimi (Carissimi) spēcīgākos skaņdarbus oratorijas Jona un Jefta.Oratorijas (oratorio – lūgšanu nams) žanra saknes rodamas 16. gadsimta Romā priestera Filipa Neri izveidotajā Lūgšanu draudzē, bet sava laikmeta muzikālās virsotnes sasniedza 17. gadsimta pirmajā pusē Romas Vissvētākā Krucifiksa brālības rīkotajos lūgšanu un pārdomu vakaros Klusajās nedēļas laikā, kuriem tika gatavots īpašs muzikālais ietērps dramatizētajiem Vecās derības stāstiem, kuri sevī ietvēra arī dialogus lomās.Oratorija Jona izdzīvo pravieša Jonas dvēseles pārdzīvojumus meklējot paļāvību Dievam, savukārt Jefta vēsta par bravūrīgu pasaulīgo uzvaru traģisko niecību pret Dieva un savas dvēseles zaudēšanas neatgūstamību. Izrādes režisore Iveta Ērkšķe, muzikālais vadītājs Ivars Cinkuss.Gaismas Mārtiņš Feldmanis. Skaņa Aivars Jermičuks Lomās: pravietis Jona – Jānis Kurševs, karavadonis Jefta – Jānis Misiņš, viņa meita – Ginta Siliņa.Izpilda kamerkoris “Ventspils” un “Collegium Musicum Rīga”.Īpašais viesis – Stjuarts Makojs (McCoy), teorba (Anglija) Biļetes iepriekšpārdošanā t/n “Jūras vārti” un “Biļešu serviss” kasēs. Cena Ls 3,-Izrādes garums 1 stunda. Lieldienu nedēļas otrais koncerts notiks 2. aprīlī Lielajā piektdienā plkst. 17:00 Ventspils Nikolaja ev. – lut. baznīcā, kad kamerkoris “Ventspils”, “Collegium Musicum Rīga” un Stjuarts Makojs (McCoy) izpildīs Domenico Skarlati (Scarlatti) Stabat Mater un Gregorio Alegri (Allegri) Miserere. Ieeja bez...
Dators no ASV ar eBay

Dators no ASV ar eBay

Jau pasen biju šad un tad ielūkojies ebay ar domu tikt pie kāda jauka Laptopiņa pa Amerikas cenu, tomēr, līdz šim nebiju spēris izšķirošo soli. Visvairāk atbaidīja atsauksmes internetā dažādos ebay forumos, it īpaši draugos, kur daudzi raksta par smagnējo pieredzi un atmuitošanas problēmām, sūtot dārgākas mantas no ne-ES valstīm. Bet vienā jaukā dienā, īpaši daudz neprātojot iegāju, nosolīju un nopirku sev Laptopu no tālās ASV un viss tas bija daudz vienkāršāk, kā sākumā likās. Pierēķinot klāt pasta izdevumus un nodokļus, ietaupījums apm. 25%. Skeptiķi, protams, atgādinās, ka datora defektu gadījumā var sanākt problēmas ar garantijām un remontu, bet es kā optimists paļaujos, ka mani nekas tāds nenotiks :D un pagaidām datoriņš murrā kā mīlīgs minka. Šeit daži padomi, kas varētu noderēt sūtot tehniku no ASV: 1. Pasaki pārdevējam, lai tas raksta uz pakas, ka dators ir lietots, cik lasīju forumos, nav īsti jēga norādīt, ka sūtījums ir dāvana, tas muitā vairs neiet cauri; 2. Cenu vēlams norādīt ap 250$, ja norāda zemāku, tad palielinās aizdomīgums; 3. Pasaki, lai pārdevējs neraksta konkrētu modeli, piemēram, lietots HP Laptops; 4. Sūtīšanas metode: USPS Priority Mail International, būs lētāk un paka atnāks tavā pasta nodaļā, nevis kaut kur mistiskā lidostas teritorijā, kur tev būs jāskraida un jāatmuito vairākas stundas pa dažādām iestādēm. Mans Laptops atceļoja apmēram pēc 10 dienām, nodoklis bija jāmaksā tikai no 250$ + muita kādi padsmit lati. Vienkārši aizgāju uz pasta nodaļu un savācu, nekādas problēmas, nekādi jautājumi. Pirku no wtfockers, ļoti profesionāls, visu varēja...
Lieldienas ir gandrīz klāt!

Lieldienas ir gandrīz klāt!

Vēl tik nedaudz ir jāpaciešas un varēsim svinēt pavasara saulgriežus jeb Lieldienas, pirms tam, protams, Pūpolsvētdienā neaizmirstam nopērt ar pūpoliem savus mīļos (arī dzīvnieciņus) skandinot „veselība iekšā, slimība ārā”, lai visu turpmāko gadu pieturētos veselība un neslimotu. Lieldienas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, kristīgajā pasaulē šos svētkus svin pieminot Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Senajiem latviešiem Lieldienu galda ēdieni galvenokārt bija apaļas formas, jo tie simbolizēja sauli – vārītas olas, zirņi (tā runājot, ka Lieldienās ēdot zirņus var iegūt bagātību un turību), plāceņi un rauši. Mūsdienās neatņemama galda ēdienu sastāvdaļa ir vārītas olas, esam piemirsuši par vārītiem zirņiem un mājas ceptiem raušiem, tomēr esam tos aizstājuši ar citām lietām, piemēram, pashu. Viena no jaukākajām nodarbēm Lieldienās ir krāsot olas, tās mēs krāsojam gan pēc sentēvu metodēm, gan izmantojot mūsdienās veikalos pieejamās krāsas. Krāsojot pēc sentēvu metodēm, galvenokārt, izmantojam sīpolu mizas, tomēr var arī izmantot bērzu lapas (šogad laikam varam uz tām nemaz necerēt). Bērzu lapas olas nokrāso dzeltenzaļas, alkšņu miza – sarkanbrūnas. Lai olas būtu interesantākas un rakstainākas, pirms likšanās vārīties, iepriekš olu saslapinot var pielipināt sīpolu mizas vairākās kārtās, kādu koka lapu, kādu melleņu stiebru, putraimus, ko uzber uz lupatiņas, kurā olu iesien. Pirms vārīšanās sīpolu mizās vai bērzu lapās, olas var nosiet ar diegiem vai dzijas pavedieniem. Jau nokrāsotas olas var izdekorēt ar ornamentiem, kas uzskrāpēti ar adatu vai kādu citu asu priekšmetu. Lai olas spīdētu, tad tās pēc vārīšanas ir jānoziež ar sviestu, margarīnu vai speķi. Dažas Lieldienu rotaļas un spēles: Olu stafete – spēlēt gribētāji, sadalās divās komandās, kur katras komandas dalībnieki sastājas divās rindās viens aiz otra. Katras komandas pirmajam dalībniekam iedod pa vienai karotei ar olu tajā. Nosaka, stafetes sākuma un beigu līniju, tās atzīmējot ar krēslu, virvi vai ko citu. Kad ir dots signāls un stafete ir sākusies, tad pirmais komandas dalībnieks ar karoti un olu skrien līdz noteiktajai beigu līnijai un atpakaļ, nododot karoti ar olu nākamajam dalībniekam. Ja gadījumā ola izkrīt no karotes, tad stafetes dalībniekam var pieprasīt ķīlu, ko vēlāk vajag izpirkt. Olu ripināšana – platu dēli noliek slīpi, ja ārā ir silts laiks var sameklēt kādu uzkalniņu no kura ripināt olas. Pirmais dalībnieks noripina savu olu. Katrs nākamais cenšas aizripināt savu olu tā, lai tā izkustinātu pirmo noripojošo olu. Ja tas izdodas, tad spēles dalībnieks, kas noripināja olu iegūst visas spēles laukumā esošās olas, ja spēles dalībniekam tas neizdodas, tad viņa ola paliek tur, kur tā noripojusi. Mīklu maratons – spēlēt gribētāji sadalās divās komandās. Spēles vadītājiem jau laicīgi ir jāsagatavo mīklas, ko uzdot dalībniekiem. Spēlē uzvar tā komanda, kura būs atminējusi visvairāk mīklu. Daži Lieldienu mīklu piemēri – Četras kājas kumeļam, augšpēdus danco. (Šūpoles); Mazs, mazs vīriņš, zīda svārciņi mugurā. (Pūpols); Pats sarkans, acis baltas. (Pūpols); Atlauž muciņu, uziet sudrabu; atlauž sudrabu, atrod zeltu. (Ola); Uzliek uz galda – paliek balts, nokrīt zemē – paliek dzeltens. (Ola); Maza, maza baznīciņa, ne durvju, ne logu. (Ola); Maza, maza muciņa, divējāds alutiņš. (Ola) Lieldienu ticējumi: Kurš pirmais pirmās Lieldienas rītu iziet laukā, tam tai gadā laba laime. Lieldienās vajag kārtīgi izšūpoties, tad vasarā dunduri, odi un čūskas nekož. Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs. Ja Pirmajās Lieldienās līst, tad govis dos daudz piena un katru svētdienu līdz Vasarassvētkiem būs lietains laiks. Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam, sagaidāma lietaina vasara. Lieldienu pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu. Ja grib, lai būtu sārti vaigi, tad vajag Lieldienu rītā pirms saules apēst vismaz 13 dzērvenes (ja ēd vairāk, tad...

Pin It on Pinterest

Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītat, ka tiek lietotas sīkdatnes (cookies) vairāk informācijas

Šajā lapā tiek lietotas sīkdatnes (cookies), lai sniegtu Jums iespējami labāko pārlūkošanas pieredzi. Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītat, ka tiek lietotas sīkdatnes (cookies).

Aizvērt