Galveja – pilsēta starp akmeņaino upi

Galveja – pilsēta starp akmeņaino upi...

Tā, biļetes ir kabatā un varam doties uz savu reisu: Rīga – Dublina. Pirms muitas pārbaudes vēlreiz rokas bagāžu uzliekam uz svariem un iestumjam metāla režģī, lai pārliecinātos, ka soma nepārsniedz 10 kg un ir tik liela, lai ielaistu lidmašīnā un par to nebūtu jāpiemaksā. Nonākot Dublinā, turpat pārsēžamies citā transporta līdzeklī un turpinam vēl aptuveni 3 stundu braucienu līdz galamērķim – Galvejas pilsētai (Galway city). Galvejas pilsēta ir 4. lielākā pilsēta Īrijā ar aptuveni 80 000 iedzīvotāju. Galvejas vēsture stiepjas vairāk kā 800 gadu tālā pagātnē un par tās nosaukuma izcelsmi ir ne mazums dažādu versiju. Viena no versijām ir tāda, ka pilsēta savu nosaukumu ir guvusi no īru vārda “Gallaibh”, kas tulkojumā no īru valodas nozīmē – svešinieks, tātad – svešinieku pilsēta. Otra versija ir tāda, ka pilsēta savu nosaukumu ir guvusi no kāda vietējā barveža noslīkušās meitas vārda – Gailleamh, kas noslīka upē ap kuru pilsēta ir uzcelta, bet neviena no augstāk minētām versijām nav īsti patiesa, jo vietējā tūristu ceļvedī ir minēts, ka pilsēta savu nosaukumu ir aizguvusi no upes nosaukumu – Gaillimh, kas tulkojumā no īru valodas nozīmē – akmeņainā upe. Pilsētā ir saglabājušās dažas viduslaikos celtās celtnes, bet lielākoties acu skatam paveras divstāvu mājiņas, kas sakārtotas rindās. Daudzviet ārpus pilsētas centra ir redzamas akmeņu krāvuma sienas, kas noaugušas ar efejām, sūnām un krūmiem. Kā jau minēju iepriekš pilsēta savu nosaukumu ieguva no upes nosaukuma, kuras krastos tā ir uzcelta. Tomēr laikam mainoties upes nosaukums tika nomainīts un mūsdienās upe ir zināma kā – Korib upe (Corrib river). Korib upe ir viena no īsākajām upēm Eiropā un tās garums ir tikai 6 km. Korib upe ir ne tikai iecienīta kajakeru vidū, bet arī tiek izmantota elektroenerģijas iegūšanai. Pilsētā vēl ir saglabājušās arī vecās slūžas. Galvejā ir arī biežas laikapstākļu maiņas, vienu brīdi var spīdēt saule, bet jau pēc kāda laika var sākt līt lietus un pūst vējš, tāpēc vienmēr ir jābūt nodrošinātiem ar lietus mētelīšiem vai lietussargiem. Jāsaka gan, ka lietussargus te bieži var redzēt ielas malās mētājamies brāzmainā vēja dēļ. Ņemot vērā arī siltos laika apstākļus ziemas laikā, tad zāle te vienmēr ir zaļa un pilsētu nepamet arī lielie...
Kadriorga parks

Kadriorga parks

Vēl nedaudz par kaimiņzemes galvaspilsētas – Tallinas apskates vietām. Aptuveni kādu 15 minūšu gājienā no Tallinas vecpilsētas, 7 minūšu gājienā no Tallinas autoostas atrodas Tallinas iedzīvotāju iemīļota un tūristu bieži apmeklēta pastaigu vieta – Kadriorga parks. Parka teritorijā atrodas divi muzeji – Kadriorga pils – mākslas muzejs un Kumu muzejs (abi ir mākslas muzeji, tikai ar dažādu laiku pārstāvētām ekspozīcijām). Kadriorga pils tika celta pēc Pētera Lielā pasūtījuma un tā bija viņa dāvana sievai Katerīnai. Kadriorga pils arhitekts ir Niccolo Michetti un tā ir izcilākais un autentiskākais baroka arhitektūras piemineklis Igaunijā. Šoreiz apskatīju tikai apkārt pilij esošo teritoriju – parku, bet nākotnes plānos ir apskatīt arī pašu pili – mākslas muzeju. Aiz pils ir brīnišķīgs iekšpagalms – parks (atļaušos to tā nosaukt) ar vairākām strūklakām un brīnišķīgiem apstādījumiem. Pēc Kadriorga pils parka apskates var doties apskatīt arī citas Kadriorga parka daļas un nonākt arī līdz pludmalei un piemineklim Krievijas bruņukuģa “Rusalka” bojā gājušiem...
Sv. Birgitas klostera drupas

Sv. Birgitas klostera drupas

Esot Tallinā apskatījām arī Sv. Birgitas (angliski runājošās zemēs St. Bridget) klostera drupas, kas atrodas Piritas rajonā netālu no jahtu ostas. Citi tās sauc arī par Piritas klostera drupām. Sv. Birgitas klosteris bija lielākais mūķeņu un mūku klosteris Livonijā un bija viena no vēlīnās gotikas stila celtnēm. Klosteri sāka celts 1407. gadā un to pilnībā pabeidza tikai 1436. gada 15. augustā, ko iesvētīja tā laika Tallinas bīskaps Henrijs II. Saskaņā ar klostera noteikumiem, klosterī varēja dzīvot 85 cilvēki – 60 mūķenes un 25 mūki. Mūķenes un mūki dzīvoja atsevisķi nodalīti un pat meses laikā viņi neredzēja viens otru. Pēc noteikumiem, mūķenes un mūki varēja kontaktēties tikai īpaši izveidotās istabās, kur istaba tika nodalīta ar sienu, kurā bija izveidoti mazi lodziņi pa kuriem varēja nodot kādus nelielus priekšmetus un sarunāties. Šie lodziņi bija tik mazi,ka pa tiem pat nevarēja saredzēt otru cilvēku. 1575. gadā krievu armija nopostīja lielāko daļu Sv. Birgitas klostera un pilnībā nospostīja apkārt esošo ciemu. Tikai sākot ar 1934. gadu sākās sistemātiski arheloģiskie izrakumi klostera drupās un šo drupu pārvēršana par tūrisma apskates objektu. Kā vēsta nostāsti, tad esot pazemes eja, kas agrāk savienoja Sv. Birgitas klosteri ar Tallinas vecpilsētu. Tagad Sv. Birgitas klostera drupās katru gadu augusta mēnesī tiek rīkots Birgitas festivāls, kura ietvaros tiek rīkoti dažādi koncerti un operas, sīkāku informāciju var skatīties šeit. Kā arī blakus Sv. Birgitas klostera drupām tika uzcelts un 2001. gadā atklāts jaunais Sv. Birgitas klosteris. Dažas bildes no klostera...
Tallinas vecpilsēta ziemā

Tallinas vecpilsēta ziemā

...
Ēģipte bildēs

Ēģipte bildēs

...
Piesnigusī Tallina

Piesnigusī Tallina

...

Pin It on Pinterest

Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītat, ka tiek lietotas sīkdatnes (cookies) vairāk informācijas

Šajā lapā tiek lietotas sīkdatnes (cookies), lai sniegtu Jums iespējami labāko pārlūkošanas pieredzi. Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītat, ka tiek lietotas sīkdatnes (cookies).

Aizvērt