Lieldienas ir gandrīz klāt!

Lieldienas ir gandrīz klāt!

Vēl tik nedaudz ir jāpaciešas un varēsim svinēt pavasara saulgriežus jeb Lieldienas, pirms tam, protams, Pūpolsvētdienā neaizmirstam nopērt ar pūpoliem savus mīļos (arī dzīvnieciņus) skandinot „veselība iekšā, slimība ārā”, lai visu turpmāko gadu pieturētos veselība un neslimotu. Lieldienas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, kristīgajā pasaulē šos svētkus svin pieminot Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Senajiem latviešiem Lieldienu galda ēdieni galvenokārt bija apaļas formas, jo tie simbolizēja sauli – vārītas olas, zirņi (tā runājot, ka Lieldienās ēdot zirņus var iegūt bagātību un turību), plāceņi un rauši. Mūsdienās neatņemama galda ēdienu sastāvdaļa ir vārītas olas, esam piemirsuši par vārītiem zirņiem un mājas ceptiem raušiem, tomēr esam tos aizstājuši ar citām lietām, piemēram, pashu. Viena no jaukākajām nodarbēm Lieldienās ir krāsot olas, tās mēs krāsojam gan pēc sentēvu metodēm, gan izmantojot mūsdienās veikalos pieejamās krāsas. Krāsojot pēc sentēvu metodēm, galvenokārt, izmantojam sīpolu mizas, tomēr var arī izmantot bērzu lapas (šogad laikam varam uz tām nemaz necerēt). Bērzu lapas olas nokrāso dzeltenzaļas, alkšņu miza – sarkanbrūnas. Lai olas būtu interesantākas un rakstainākas, pirms likšanās vārīties, iepriekš olu saslapinot var pielipināt sīpolu mizas vairākās kārtās, kādu koka lapu, kādu melleņu stiebru, putraimus, ko uzber uz lupatiņas, kurā olu iesien. Pirms vārīšanās sīpolu mizās vai bērzu lapās, olas var nosiet ar diegiem vai dzijas pavedieniem. Jau nokrāsotas olas var izdekorēt ar ornamentiem, kas uzskrāpēti ar adatu vai kādu citu asu priekšmetu. Lai olas spīdētu, tad tās pēc vārīšanas ir jānoziež ar sviestu, margarīnu vai speķi. Dažas Lieldienu rotaļas un spēles: Olu stafete – spēlēt gribētāji, sadalās divās komandās, kur katras komandas dalībnieki sastājas divās rindās viens aiz otra. Katras komandas pirmajam dalībniekam iedod pa vienai karotei ar olu tajā. Nosaka, stafetes sākuma un beigu līniju, tās atzīmējot ar krēslu, virvi vai ko citu. Kad ir dots signāls un stafete ir sākusies, tad pirmais komandas dalībnieks ar karoti un olu skrien līdz noteiktajai beigu līnijai un atpakaļ, nododot karoti ar olu nākamajam dalībniekam. Ja gadījumā ola izkrīt no karotes, tad stafetes dalībniekam var pieprasīt ķīlu, ko vēlāk vajag izpirkt. Olu ripināšana – platu dēli noliek slīpi, ja ārā ir silts laiks var sameklēt kādu uzkalniņu no kura ripināt olas. Pirmais dalībnieks noripina savu olu. Katrs nākamais cenšas aizripināt savu olu tā, lai tā izkustinātu pirmo noripojošo olu. Ja tas izdodas, tad spēles dalībnieks, kas noripināja olu iegūst visas spēles laukumā esošās olas, ja spēles dalībniekam tas neizdodas, tad viņa ola paliek tur, kur tā noripojusi. Mīklu maratons – spēlēt gribētāji sadalās divās komandās. Spēles vadītājiem jau laicīgi ir jāsagatavo mīklas, ko uzdot dalībniekiem. Spēlē uzvar tā komanda, kura būs atminējusi visvairāk mīklu. Daži Lieldienu mīklu piemēri – Četras kājas kumeļam, augšpēdus danco. (Šūpoles); Mazs, mazs vīriņš, zīda svārciņi mugurā. (Pūpols); Pats sarkans, acis baltas. (Pūpols); Atlauž muciņu, uziet sudrabu; atlauž sudrabu, atrod zeltu. (Ola); Uzliek uz galda – paliek balts, nokrīt zemē – paliek dzeltens. (Ola); Maza, maza baznīciņa, ne durvju, ne logu. (Ola); Maza, maza muciņa, divējāds alutiņš. (Ola) Lieldienu ticējumi: Kurš pirmais pirmās Lieldienas rītu iziet laukā, tam tai gadā laba laime. Lieldienās vajag kārtīgi izšūpoties, tad vasarā dunduri, odi un čūskas nekož. Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs. Ja Pirmajās Lieldienās līst, tad govis dos daudz piena un katru svētdienu līdz Vasarassvētkiem būs lietains laiks. Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam, sagaidāma lietaina vasara. Lieldienu pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu. Ja grib, lai būtu sārti vaigi, tad vajag Lieldienu rītā pirms saules apēst vismaz 13 dzērvenes (ja ēd vairāk, tad...
Galda bumbuļi

Galda bumbuļi

Dienasgaismu ir ieraudzījuši magnētiskie, praktiskie un izklaidējošie rakstāmgalda bumbulīši. Tie lieti noderēs visa veida metālisku nieciņu saturēšanai kopā, kā arī papīru apvienošanai parocīgā mučkulī. Bet, kas pats labākais, magnēti palīdzēs noņemt stresu un uzlabos...
Kurš kuram ir saimnieks?

Kurš kuram ir saimnieks?

Mūsu ģimenē dzīvo divi balti un pūkaini „lācīši” jeb smaidīgie samojedi – Barselona un Endžijs (Angel). Man vienmēr ir interesanti, palasīt citu saimnieku stāstus par viņu mīluļu darbiem un nedarbiem. Ir tādi samiji, kas nodara skādi automašīnai, lai tā neaizved savus saimniekus kaut kur prom sunim nezināmā virzienā; ir tādi, kuru blēņu darbi aprobežojas ar dažu apavu, zeķu utt. sagraušanu. Forumos tika apspriests arī jautājums – kurš kuram tad ir īstais saimnieks? Viennozīmīgi uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Jo ir dienas, ka tu diktē noteikumus, bet ir dienas, ka viņi tev diktē savus noteikumus un tev nekas cits neatliek, kā tos pieņemt. Piemēram, ir reizes, kad tu vēlies viņus atstāt voljērā, kamēr dodies uz darbu, bet viņiem jau ir citi plāni uz to dienu, tad tu neparko viņus tur nedabūsi, bet ja arī dabūsi, tad ar tālruņa zvaniem no kaimiņiem par suņu skaļo uzvešanos. Nav jau arī tā, ka viņi visu nosaka, bet viņi arī vēlas, lai tu dod viņiem „vārda” brīvību, viņiem ir ko teikt un viņiem ir savi uzskati par dažādām lietām. Viņi ir suņi, kuri ir pietiekami ietiepīgi un ja tev vēl ir gūti viņu šarmam pretoties, tad gandrīz vai sanāk, ka tu dzīvo pie viņiem, nevis viņi pie tevis. Ir jāzina arī, kad vajag pateikt kādu skarbāku vārdu un nodiktēt savas prasības, lai viņi saprot, ka visu dzīvē nevar iegūt un ka viss nenotiek tikai pēc viņu prāta. Neizplūdīšu garos aprakstos par samiju šķirnes aprakstu, bet labāk aprakstīšu kādi tad šie mūsu smaidīgie suņi ir ikdienā un kādus mazākus vai lielākus blēņu darbus viņi ir paspējuši sadarīt. Mūsējie ir tādi var teikt brīvdomātāji un ļoti zinātkāri, īpaši jau suņu puika Endžjis. Jau pirmajā dienā, kad viņu atveda mājās viņš iepazina, kas ir dīķis un ko nozīmē tajā ielēkt. Man jau liekas, ka kopš tās reizes, ūdens ir viņa viena no mīļākajām izklaidēm. Vasarās viņš labprāt iet peldēties kopā ar cilvēkiem; skrien pēc kociņa ūdenī, neskatoties uz to, ka jūrā ir pietiekami lieli viļņi, kas viņam ir pāri galvai; ķer ūdens strūklu, neļaujot apliet dārzu. Suņu meitene – Barselona tik ļoti par ūdeni nejūsmo, tomēr viņai ir citas mīļākās nodarbes, piemēram – kāpas. Viņa tās dievina, viņa dievina skraidīt te augšā un te lejā no kāpām, tā teikt, viņai ir pašai savi Amerikāņu kalniņi. Abi divi ir arī tādi, kā apkārtējās vides pētnieki, viņi labprāt aiziet brīvsolī apskatīt kā dzīvo kaimiņi, jo savu sētu jau viņi pārzina kā savu ķepu un tajā viņiem kļūst garlaicīgi. Lai ierobežotu šo viņu vienmēr esošo vēlmi izzināt kaut ko jaunu, mēs vārtiņiem esam uzlikuši krampīti, jo viņi ir tik gudri, ka ir iemācījušies arī attaisīt vārtiņus vai durvis, kurām ir kliņķis, kā arī esam aiztaisījuši lielākos robus žogā ar akmeņu krāvumiem. Ne velti viņi tiek saukti arī par smaidīgajiem suņiem, jo viņos ir vienmēr kūsā nezūdošs prieks, ko arī apstiprina viņu smaids. Viņi ir īsts pozitīvisma lādiņš. Pašiem mums bērnu nav ģimenē, bet visi, kas nāk ciemos ir sajūsmā. Bērnus var droši atstāt ar viņiem, vēl ne reizi nav noticis neviens incidents, ka suns būtu uzrūcis vai pat iekodis. Visi bērni, kas ir ciemojušies, gaida atkal to reizi, kad varēs braukt ciemos un atkal samīļot šos baltos „lācīšus”. Samiji tā teikt sargsuņi, tipiskā izpratnē, nav. Tā kā samiji ir ļoti draudzīgi, tad viņi jau sev pazīstamus sagaida ar smaidu un priecīgām rejām, bet uz svešiniekiem, kā jau katrs suns, protams, rej gan, domāju, ka tas liek svešiniekam satrūkties nedaudz, kā arī samiji jau nav arī tādi mazi klēpju sunīši,...
Tele2 paņirgājas par konkurentiem

Tele2 paņirgājas par konkurentiem

Pirms pāris dienām, ieejot draugu portālā, izlēca mazs banerītis – OKartes reklāma, kur tika skaitītas  sekundes un aprēķinātas mistiskas summas par telefona sarunām. Nebūtu jau nekas īpašs, ja ne šodien pamanītā asprātīgā un operatīvā Tele2 atbildes reklāma. Kā tas viss izskatījās parādīts zemāk: Sākotnējā OKartes reklāma (vienkārši kā ekrānšāviņš, nebija laiks meklēt Flash kodu): Tele2 (Zelta Zivtiņa) atbilde: Dialogs apmēram šāds: O: Piedod, es nupat tādas muļķības sagvelzu par tarifiem… ZZ: ? O: Patiesībā ir šitā! (tiek parādīti nu jau citi tarifi) ZZ: O! Labāk dziedi, nevis rēķini! O: Man nav ko teikt…...
Vai e-cigarete ir kaitīga?

Vai e-cigarete ir kaitīga?

Bilde: http://tobaccofreeaz.wordpress.com/2009/07/ Lai gan šie “nikotīna  puļķīši” tiek tirgoti jau vairākus gadus, tie tikai salīdzinoši nesen pievērsa manu uzmanību. Droši vien tāpēc, ka neesmu pārāk liels dūma cienītājs, ja nu vienīgi pa retam kādā saviesīgā pasākumā. Pirms pāris dienām Delfi portālā izlasīju rakstu Deputāti rosina noteikt kārtību e-cigarešu tirgošanai. Raksta saturs apmēram šāds: uzdots Veselības ministrijai izstrādāt tiesisko regulējumu e-cigarešu izplatīšanai. Pagaidām nav īsti skaidrs, cik kaitīgs ir Latvijā salīdzinoši jaunais produkts – e-cigarete, tomēr ir pamatotas aizdomas, ka e-cigarešu reklamētāji stipri pārspīlē to nekaitīgumu un daudzās pozitīvās īpašības. Izskatās gan, ka galvenā rūpe valdības vīriem ir par akcīzes nodokļa nepieciešamību, bet, ja tas kalpo augstāka mērķa sasniegšanai, proti, sabiedrības veselībai, protams, nodokli vajag piemērot. Ziņkārības vadīts nolēmu nedaudz sīkāk papētīt, ko par e-cigaretēm raksta Rietumvalstu interneta portālos. Piemēram, Vācijas portālā sueddeutsche.de veselības speciālisti norāda, ka smēķējot e-cigareti organismā nonāk daudz vairāk, kā tikai nevainīgi ūdens tvaiki, piemēram, Propilēnglikola, Glicerīna un benzilspirta savienojumi. Nav arī skaidru datu par to, tieši cik daudz nikotīns tiek inhalēts. Tas ir bīstami, jo nikotīns, tomēr, ir un paliek bīstama narkotiska viela. Uzmanība tiek pievērsta arī situācijai, kas var rasties, ja e-cigarete nonāktu bērnu rokās, saldeni smaržojošie nikotīna kartridži var kļūt bīstami, ja tie tiktu norīti. Visai absurdi ir arī uzskatīt e-cigareti par palīgu smēķēšanas atmešanā, jo milzīgie nikotīna daudzumi, kas tiek ievadīti drīzāk varētu pastiprināt atkarību, nevis to mazināt. Easyget.lv savukārt raksta, ka ASV pārtikas un narkotisko vielu aģentūra (FDA) ir veikusi testus un atklājusi, ka e-cigaretes satur kancerogēnu un vairākas toksiskas ķimikālijas. The Korea times ziņu portāls raksta, ka sākot ar šo gadu ievērojami tiks paaugstināta nodokļu likme e-cigaretēm. Pēc vairāku gadu diskusijām tika nolemts, ka e-cigarete ir kaitīgs un atkarību izraisošs produkts, nevis otrādi. Noslēgumā dažas internetā atrastas atsauksmes: MarillionBerlin Manam brālim vairākas reizes bija nikotīna reibonis, jo viņam nesanāca pareizi iestatīt kartridžu. Kopumā viņš bija neapmierināts un tas viss viņam galā izmaksāja dārgāk, kā parastās cigaretes.  Pechvogl Jau divus mēnešus esmu pilnībā neesmu smēķējis. Dzīvē jau vairākas reizes mēģināju atmest, tad aptuveni pirms gada nolēmu izmēģināt e-cigareti. Kad visu šo laiku biju smēķējis to un nolēmu pamēģināt pārtraukt, sajūta bija tieši tāda pati, kā mēģinot atmest parastās cigaretes, lai gan es jau mēnešiem smēķēju, it kā, beznikotīna kartridžus. Es uzskatu, ka e-cigarete nav labākais veids kā atmest smēķēšanu. Tā ir bēgšana no vienas atkarības citā. benny66 No savas pieredzes varu teikt (pats atmetu tikai ar trešo reizi), ja griba atmest smēķēšanu ir pietiekami liela, nav vajadzīgi nekādi palīglīdzekļi. Bet, ja griba ir vāja, nepalīdzēs arī tie. Bilde:...
Bez maksas vai tomēr par maksu?

Bez maksas vai tomēr par maksu?

Šeit kāds spilgts maldinošas reklāmas paraugs, kam šodien nejauši uzdūros. Saprotu, ka cilvēki, kas šādus produktus izmanto, nav īpaši inteliģenti, tomēr nedrīkst klaji...
Lapa 8 no 9123456789

Pin It on Pinterest

Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītat, ka tiek lietotas sīkdatnes (cookies) vairāk informācijas

Šajā lapā tiek lietotas sīkdatnes (cookies), lai sniegtu Jums iespējami labāko pārlūkošanas pieredzi. Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītat, ka tiek lietotas sīkdatnes (cookies).

Aizvērt