Kurš kuram ir saimnieks?

Cocobog_samiji
  • Facebook
  • Twitter
  • Pinterest
  • Gmail
  • VKontakte

Mūsu ģimenē dzīvo divi balti un pūkaini „lācīši” jeb smaidīgie samojedi – Barselona un Endžijs (Angel). Man vienmēr ir interesanti, palasīt citu saimnieku stāstus par viņu mīluļu darbiem un nedarbiem. Ir tādi samiji, kas nodara skādi automašīnai, lai tā neaizved savus saimniekus kaut kur prom sunim nezināmā virzienā; ir tādi, kuru blēņu darbi aprobežojas ar dažu apavu, zeķu utt. sagraušanu. Forumos tika apspriests arī jautājums – kurš kuram tad ir īstais saimnieks? Viennozīmīgi uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Jo ir dienas, ka tu diktē noteikumus, bet ir dienas, ka viņi tev diktē savus noteikumus un tev nekas cits neatliek, kā tos pieņemt. Piemēram, ir reizes, kad tu vēlies viņus atstāt voljērā, kamēr dodies uz darbu, bet viņiem jau ir citi plāni uz to dienu, tad tu neparko viņus tur nedabūsi, bet ja arī dabūsi, tad ar tālruņa zvaniem no kaimiņiem par suņu skaļo uzvešanos. Nav jau arī tā, ka viņi visu nosaka, bet viņi arī vēlas, lai tu dod viņiem „vārda” brīvību, viņiem ir ko teikt un viņiem ir savi uzskati par dažādām lietām. Viņi ir suņi, kuri ir pietiekami ietiepīgi un ja tev vēl ir gūti viņu šarmam pretoties, tad gandrīz vai sanāk, ka tu dzīvo pie viņiem, nevis viņi pie tevis. Ir jāzina arī, kad vajag pateikt kādu skarbāku vārdu un nodiktēt savas prasības, lai viņi saprot, ka visu dzīvē nevar iegūt un ka viss nenotiek tikai pēc viņu prāta.

Neizplūdīšu garos aprakstos par samiju šķirnes aprakstu, bet labāk aprakstīšu kādi tad šie mūsu smaidīgie suņi ir ikdienā un kādus mazākus vai lielākus blēņu darbus viņi ir paspējuši sadarīt.

Mūsējie ir tādi var teikt brīvdomātāji un ļoti zinātkāri, īpaši jau suņu puika Endžjis. Jau pirmajā dienā, kad viņu atveda mājās viņš iepazina, kas ir dīķis un ko nozīmē tajā ielēkt. Man jau liekas, ka kopš tās reizes, ūdens ir viņa viena no mīļākajām izklaidēm. Vasarās viņš labprāt iet peldēties kopā ar cilvēkiem; skrien pēc kociņa ūdenī, neskatoties uz to, ka jūrā ir pietiekami lieli viļņi, kas viņam ir pāri galvai; ķer ūdens strūklu, neļaujot apliet dārzu. Suņu meitene – Barselona tik ļoti par ūdeni nejūsmo, tomēr viņai ir citas mīļākās nodarbes, piemēram – kāpas. Viņa tās dievina, viņa dievina skraidīt te augšā un te lejā no kāpām, tā teikt, viņai ir pašai savi Amerikāņu kalniņi. Abi divi ir arī tādi, kā apkārtējās vides pētnieki, viņi labprāt aiziet brīvsolī apskatīt kā dzīvo kaimiņi, jo savu sētu jau viņi pārzina kā savu ķepu un tajā viņiem kļūst garlaicīgi. Lai ierobežotu šo viņu vienmēr esošo vēlmi izzināt kaut ko jaunu, mēs vārtiņiem esam uzlikuši krampīti, jo viņi ir tik gudri, ka ir iemācījušies arī attaisīt vārtiņus vai durvis, kurām ir kliņķis, kā arī esam aiztaisījuši lielākos robus žogā ar akmeņu krāvumiem.

Ne velti viņi tiek saukti arī par smaidīgajiem suņiem, jo viņos ir vienmēr kūsā nezūdošs prieks, ko arī apstiprina viņu smaids. Viņi ir īsts pozitīvisma lādiņš.
Pašiem mums bērnu nav ģimenē, bet visi, kas nāk ciemos ir sajūsmā. Bērnus var droši atstāt ar viņiem, vēl ne reizi nav noticis neviens incidents, ka suns būtu uzrūcis vai pat iekodis. Visi bērni, kas ir ciemojušies, gaida atkal to reizi, kad varēs braukt ciemos un atkal samīļot šos baltos „lācīšus”.

Samiji tā teikt sargsuņi, tipiskā izpratnē, nav. Tā kā samiji ir ļoti draudzīgi, tad viņi jau sev pazīstamus sagaida ar smaidu un priecīgām rejām, bet uz svešiniekiem, kā jau katrs suns, protams, rej gan, domāju, ka tas liek svešiniekam satrūkties nedaudz, kā arī samiji jau nav arī tādi mazi klēpju sunīši, bet ir vidējā izmēra suņi.

Lielākie nedarbi, ko viņi ir pastrādājuši – nograuzuši dažus apavu pārus, zeķes; apgrauzuši kāpņu pakāpienus; noēduši kādu puķi; izrevidējuši skapjus, cerībā atrast savai gaumei kaut ko piemērotu, bet tas vis tikai tāpēc, ka viņiem ir bijis garlaicīgi. Kā arī, ļoti vēloties palīdzēt, saimniekiem un redzot, ka saimnieki tā nopūlas brīvdienās ar puķu dobju ravēšanu, darba dienās ātri pa diviem vien izravē viņuprāt visas nezāles un atstāj skaisti uzraktu melnzemi. Tā kā viņiem ir arī citi kompanjoni – angļu buldogs un amerikāņu kokerspaniels un vēl daži kaķi, ar kuriem viņi ļoti labi saprotas, tad daudz viņiem neatliek laika garlaikoties un darīt tādas nopietnas blēņas, kā, piemēram, kādas aparatūras detaļu sagraušana.

Tādi īsumā ir mūsu samiji!

5 Responses to “Kurš kuram ir saimnieks?”

  1. avatar Māra says:

    Heh.. Kāds foršs stāsts par sammijiem!! Īpaši patika par skapja izrevidēšanu.. :D
    Bet mani joprojām pārsteidz, kā viņi pēc visām tām blēņām galu galā ir balti un pūkaini? :D

  2. avatar priekuli says:

    Vakar Rīgā pie Elkor centra viens tieši tāds sunītis izmisīgi meklēja saimnieku. Bērni stāstīja, ka ielecis pie viņiem tramvajā un braucis līdzi. Suns šobrīd ir pagaidu mājās, bet ļoti gaida savu īsto saimnieku. Ja draugs pazudis, dodiet ziņu: dzziemelis@gmail.com, +37128315809

  3. avatar Madara says:

    Samiju kažoks ir pašattīrošais, ko nodrošina specifiska spalvas struktūra – zemāk pie ādas ir mīksta, īsa un blīva pavilna, bet cauri pavilnai aug cieti akotmati un veido nosedzošo apmatojuma slāni, pie kura netīrumi tik cieši nepieķeras klāt un pēc kāda laiciņa paši nokrīt vai arī tos ir viegli izķēmmēt.

  4. avatar Madara says:

    Sveicināts, priekuli!
    Paldies par informāciju, nodosim tālāk to samojedu īpašniekiem un cerams, ka samijs visai drīz atradīs savus īstos īpašniekus. :)

  5. avatar Dooh.. says:

    heh… jauki, ka cocoblogs pieņem radio skonto funkcijas.. noderīgi. sunītis atradis saimnieku vai otrādi?

Pin It on Pinterest

Share This

Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītat, ka tiek lietotas sīkdatnes (cookies) vairāk informācijas

Šajā lapā tiek lietotas sīkdatnes (cookies), lai sniegtu Jums iespējami labāko pārlūkošanas pieredzi. Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītat, ka tiek lietotas sīkdatnes (cookies).

Aizvērt